2001.gada autosporta sezona, ziemas un vasaras autosporta pasākumi un grandiozi darbi trasē.

2001.gada ziemas mēnešos norisinās Smiltenes pilsētas atklātais čempionāts auto amatieriem.

2001.gada 2.janvārī norisinājās Smiltenes pilsētas atklātais čempionāts auto amatieriem 2.posms piedalijās 20 dalībnieki. Priekšas piedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Aivis Bleikšs. Jauniešu klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Jānis Cīrulis. Aizmugures piedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Vairis Tralla. Pilnpiedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Aivis Bleikšs.

2001.gada 7.janvārī norisinājās Smiltenes pilsētas atklātais čempionāts auto amatieriem 4.posms, šoreiz piedalijās mazāk dalībnieku. Pieļaujam, ka sportisti nav bijuši pārliecināti par trases gatavību startiem, jo pēc atkušņa ledus un sniega krājumi bija stipri padiluši. Tomēr atbraukušajiem nebija jānožēlo, jo pateicoties smiltenieša Jāņa Haka entuazismam, autoamatieriem trase bija īsts auto vadīšanas mākas pārbaudījums. Jānis ar paškonstruētu ūdens laistāmo agregātu trīs dienu laikā izveidoja trasi, kuras segums slīdēja ne pa jokam. Jauniešu klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Jānis Aleksejevs. Pilnpiedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Raivis Kuzmins. Priekšas piedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Andris Aleksejevs. Aiznugures piedziņas klasē uzvaru izcīnija Vairis Tralla.

2001.gada 14.janvārī norisinājās Smiltenes pilsētas atklātais čempionāts auto amatieriem 5.posms. Jauniešu klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Jānis Aleksejevs. Pilnpiedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Jānis Rezins. Priekšas piedziņas klasē uzvaru izcīnija smiltenietis Andris Aleksejevs. Aiznugures piedziņas klasē uzvaru izcīnija Andris Aleksejevs.

2001.gada 8.februārīī tiek izdota laikraksta "Ziemeļlatvija" pielikums "Ziemeļlatvijas" AUTOAVĪZE Nr.6.

    Gaidāmajam autokrosam 11.02.2001.:  noteikumi autokrosa skatītājiem, atbalstītāju saraksts, sezonas čempioni kopvērtējumā, dalībnieku saraksts, par trases pārbūves un attīstības plāniem, trases sezonas sacensību kalendārs, Ziemas kausa sezonas 1.posms aizvadīts, amatieru sacensībās izvirzās līderi.

2001.gada 11.februārī Ziemas kausa izcīņas 2.posms vieglajām un kravas automašīnām.

Foto: "Divizija - 1" vieglās automašīnas 1.likumā.

2001.gada 29.aprīlī Latvijas čempionāts autokrosā, sezonas atklāšanas posms bagijiem un kravas automašīnām.

2001.gada 29.aprīlī Latvijas čempionāts autokrosā sezonas atklāšanas posms bagijiem un kravas automašīnām, Latvijas kausa posms ZAZ automašīnām, Tepera kausa izcīņa VAZ klasika un UAZ automašīnām. Septiņas klases, septiņi fināla starti un septiņi fināla finiši, tik daudzas automašīnu klases Smiltenes trasē vēl netika startējušas. "Daudzi neticēja, ka vienā sacensību dienā to reāli varēsim izdarīt, tomēr līdz pulksten pieciem pēcpusdienā braucieni bija beigušies, un visi interesenti varēja doties skatīties hokeja čempionātu". Sacensību braucieni beidzās ap 17.00.

Autosportists Raimonds Tiltiņš pie savas sporta automašīnas.

Foto: Raimonds Tiltiņš.

Veicam grandiozus darbus trasē:

  Izrakti divi lieli dīķi, kas nodrošinās ūdens savākšanu no trases un novērsīs tās izmirkšanu, tādēļ sacensības varēs risināties jebkādos laika apstākļos. Meža malā starp abiem skatītāju kalniem iebūvēta caurteka, kas novada ūdeni no dīķiem un trases. Trases posmā no pēdējā līkuma līkuma līdz pirmajam līkumam uzbērts apmēram 30 centimetrus biezs mālu slānis. Pēdējā līkuma dīķis savienots ar jaunizrakto pirmā līkuma dīķi, kas neļaus applūst pēdējam līkumam. Trase izveidojusies sausāka, cietāka un līdz ar to ātrāka. Šie grandiozie darbi paveikti pateicoties A/S 8CBR, Smiltenes novada domei, SIA VTU Valmiera Smiltenes filiālei, 29 arodvidusskolai, A/S "Virši-A",    Smiltenes 7 CP, Smiltenes elektrisko tīklu rajonam, kluba biedriem un atbalstītājiem.

2001.gada 8.jūlijā Latvijas čempionāts autokrosā vieglajām automašīnām.

   Oficiālais "Opel" pārstāvis Latvijā - "Hansa AUTO" - uz autokrosu bija atvedis divas jaunas automašīnas "Opel Zafira" un "Opel Corsa", apskatei automašīnas bija novietotas zem lielas, dzeltenas telts. Divi laimīgie skatītāji ar tām pat aizbrauca līdz savām mājām Alūksnes rajonā. Paši sēsties pie stūres viņi varēja tikai ar nosacījumu, ja neatradās alkohola reibumā. Svelme bija tik liela, ka viena daļa sacensību fanu bija izlēmuši krosu neapmeklēt. Cilvēkus var saprast, bet viņu lēmums sacensību organizatoriem radījis virkni problēmu.

Kā rīkoties situācijā, kad sacensību izmaksas ievērojami pārsniedz par biļetēm ietirgoto summu?

   Viens no risinājumiem, kuru apsver sacensību organizatori, ir nākamajā sezonā samazināt sacensību skaitu.Smiltenē īpaši vasarā ir ļoti blīvs sporta pasākumu kalendārs. 

Nākas secināt, ka ar katru autokrosu palielinās izmaksas, bet ieņēmumi nepalielinās, līdz ar to, ir jāsāk pārdomāt plānojot nākamajam gadam sacensību kalendāru. Ja notiek daudz autokrosu sezonā, tad skatītājs var izvēlēties un varbūt pat izlaist šo un apmeklēt nākamo. Veicam aptauju par sacensību biežumu, biļešu cenām, vai kaut kas neapmierina sacensību organizācijā, un galvenais, kā kopīgiem spēkiem šīs problēmas varētu risināt, lai sacensības autotrasē "Teperis" neapsīktu. Aptaujātie vēlas lētākas biļetes un vairāk izklaides. Skatītājiem patīk, lai vienā braucienā ir pēc iespējas vairāk dalībnieku. Skatītāji vēlas lētākas biļetes, bet mēs nevaram atļauties samazināt cenu, tāpēc būs piedāvājums: mēnesi pirms sacensībām lētākas biļetes, divas nedēļas pirms sacensībām mazliet dārgākas un sacensību dienā standarta cena. 

Trasē pēc jau pavektā milzīgā darba nedrīkstētu pieļaut nekādā gadījumā, turpināt rīkot sacensības, bet līdzekļu trūkuma dēļ pilnībā atteikties no sacensību vietas un apkārtnes pilnveidošanas un attīstīšanas. Pieļauju, ka arī šāds izmisuma solis nedos vēlamo rezultātu, jo ne jau tikai skatītāju pēdējā laikā rīkotajos krosos kļuvis mazāk. Finansiālu grūtību dēļ sarūk arī sportistu skaits. To var novērot gan Smiltenē, kur sportošanu pārtraukuši vairāki autosportisti, gan arī valstī kopumā. Ja 1999.gadā vienā automašīnu klasē bija sešdesmit braucēju, tad šodien viņu skaits sarucis līdz divdesmit četriem sportistiem.

Pārdomas par Tepera trasi:

     Atsaucoties aicinājumam dot atsauksmes par "Tepera" autotrasi Smiltenē - nolēmu piedalīties šajā domu apmaiņā ar citiem laikraksta "Ziemeļlatvija" lasītājiem. Smiltenes Tepera autotrase pēc dažādiem rādītājiem un drošības noteikumiem ir viena no visdrošākajām un pārskatāmības dēļ arī interesantākajām Latvijā. Šis kolosālais darbs ir radīts tikai un vienīgi cilvēku atpūtai un priekam. Apbrīnojama ir to cilvēku izdoma, drosme, enerģija, strīdi un nesaskaņas, kas nenovēršami radās šī milzīgā apjoma darbu veikšanas gaitā. Bet mēs dzīvojam motoru laikmetā, tāpēc šī trase bija ļoti vajadzīga. Šo ideju ģenerators ir Trallas kungs. Viņš arī šo trasi gadu no gada pilnveido, uzlabo, modernizē. Vienkāršam skatītājam no malas pat grūti iedomāties, kādas brigādes šo darbu ir veikušas, kas projektēja, apstiprināja, finansēja. Smiltenes nelielajam iedzīvotāju skaitam šis vērienīgais autodroms varbūt ir par lielu, bet mazāks jau nevarot būt. Lai iekļautos kopējā sacensību apritē, trasei izmēru ziņā jāatbilst zināmiem standartiem. Smiltene var lepoties ar šo lielo atpūtas kompleksu. Par to liecina tas, ka sacensību dienās te iebraucēju no citurienes ir vairāk nekā pašu smilteniešu. Ja tie simti tūkstoši kubikmetru zemes, kas veidojot trasi, bija jāpārvieto, būtu jāapmaksā pēc patiesās tāmes, tas nekad netiktu izdarīts, šodien mums šīs trases nebūtu un tur joprojām stāvētu nevienam nevajadzīgs pustuksnesis.Tāpēc vēl un vēl jāuzteic šo darbu organizētāji un izpildītāji, kuri sabiedriskā kārtā, ziedojot brīvo laiku, bendējot nervus un veselību, lūdzot un ubagojot kādus grašus no nedaudziem turīgākajiem smilteniešiem, pūlējās, lai šis darbs neapstātos, to darot vispārības labā. Kā mēs pateiksimies par šo lielo darbu? Vienīgā pateicība būtu vienmēr kuplākā skaitā apmeklēt šīs aizraujošās, tik retās sacensības. Pazīstu daudzus, kuri šīm sacensībām gatavojas kā svētkiem un tur pavada visu dienu. Žēl, ka šādi pasākumi tiek rīkoti reti - tikai divas, trīs reizes gadā. Ja Rīgā un Bauskā šādas sacensības rīko vai ik svētdienu, tad Smiltenē tās būtu jārīko vismaz reizi mēnesī. Mēs gandrīz visi braucam ar mašīnām, tāpēc arī visiem būtu jāredz un jāatbalsta šie pasākumi, jāpiedalās šajā grandiozajā izrādē, kas skatītājus ieintriģē, izklaidē, relaksē un uzjautrina. Asaras birst no jautriem smiekliem, ja kāds sacensību trasē iebuksē otram dibenā vai apmet kūleni. Lūgsim turpmāk biežāk rīkot šādas sacensības gan jauniešiem, gan sievietēm, tāpat īstiem vīriem un arī pensionāriem bez vecuma ierobežojuma.  Alberts Mednis, Goda meistars.

2001.gada 14.oktobrī Latvijas čempionāts autokrosā sezonas noslēguma posms

Bagijiem un kravas automašīnām, Latvijas kausa noslēguma posms ZAZ automašīnām, Tepera kausa izcīņa VAZ klasika un UAZ automašīnām. Pirmo reizi autokrosa sacensībās Smiltenē startēja arī apvidus automašīnu braucēji.Džipu automašīnu braucēji piedalīsies vienā klasē kopā ar UAZ braucējiem. Sacensībās piedalijās līdzšinējo maču vēsturē viskuplākais dalībnieku skaits. Septiņās klasēs startēja 77 dalībnieki. Visvairāk startēja 2000 cm3 priekšpiedziņas klasē - 25 dalībnieki, bet vismazāk bagijos B6000 - 5 dalībnieki. Kā jau varēja prognozēt, vissīvākās cīņas risinājās starp 12.klases kravas automašīnu braucējiem, kur Latvijas čempiona zeltu par prieku līdzjutējiem izcīnija smiltenietis Armands Grišjānis.

Latvijas čempiona zeltu par prieku līdzjutējiem izcīnija smiltenietis Armands Grišjānis

Kā jau varēja prognozēt, vissīvākās cīņas risinājās starp 12.klases kravas automašīnu braucējiem, kur Latvijas čempiona zeltu par prieku līdzjutējiem izcīnija smiltenietis Armands Grišjānis.

Foto:  otrais no kreisās ar starta Nr.1 Armands Grišjānis.

Padomi māņticīgajiem:

1) Ja motora gaita pēkšņi kļuvusi neredzēti ātra, motors uz "kļinu velk";

2) Ja tavam auto pa jumtu sit, tev būs gaidāms "vāks";

3) Ja tavu sporta auto rotā uzraksts "FOR SALE", tev trasē "ķibele" gaidāma;

4) Ja sporta fotogrāfam uz miesas daudz tauku, būs barga ziema.