Vēsture

   Kartingu trase.

   1962.gadā Smiltenes 8.CBR pašdarbnieki viesojās Talsos un tur ceļinieku mehāniķis Guntis Hermanovskis ieraudzija neparastu sacīkšu mašīnu, kas viņam ļoti iepatikās. Par saviem līdzekļiem Hermanovskis uzbūvēja pirmo kartingu Smiltenē un sāka trennēties. Sacīkšu mašīnas uzbūvēja arī Ansis Bomis un Ojārs Steģis.                                                                                                    Ceļinieku administrācija atbalstija censoņus un Brutuļu grants karjerā ierīkoja 1000 m garu sacensību trasi, kurā 1963.gada 15.septembrī notika pirmās sacensības. Brutuļu trase kalpoja līdz pat 1967.gadam, bet tās iniciators Hermanovskis pēc 1966.gada aprīlī Rigā piedzīvotās avārijas vairs nepiecēlās no slimības gultas.

    1969.gadā, ar Smiltenes 8.CBR un citu pilsētas organizāciju atbalstu un pašu sportistu līdzdalību , pie Tepera ezera uzbūvēja jaunu, 1050 m garu un 7 m platu asfaltētu kartinga trasi. Trases projektētājam 8.CBR inženierim Egīlam Malteniekam izdevās radīt sacensību arēnu, kas kalpo vēl šodien. Tā bija pirmā šāda veida trase Latvijā un visā Padomju Savienībā. Kartingu trase 1050 m ir uzbūvēta 1969.gadā un PSRS laikos šī bija otra labākā kartingu trase Padomju Savienībā. Trīs tūkstoši skatītāju klātbūtnē to atklāja 27.jūlijā ar LPSR meistarsacīkstēm, kurās piedalijās arī Gruzijas un Ļeņingradas sportisti.

   Kartodromā 1971.gada 8.augustā pirmo reizi notika PSRS meistarsacīkstes. Piedalijās 14.savienoto republiku komandas ar 130 dalībniekiem. Uzvarēja Latvija. Divus gadus vēlāk speciālisti kartodromu atzina par labāko valstī (PSRS). Ar to Smiltene lepojās vairākus gadus, pēc tam šeit notikuši septiņi PSRS čempionāti.

Autosports.

  Tādā izpildijumā, kādu mēs redzam tagad, pirms kara nepastāvēja. Automašīnu bija maz. Latvijas sporta Smiltenes nodaļa organizēja izbraukumus (t.s.korso braucieni) ar personīgajām automašīnām uz apkārtnes pilsētām un skaistākajām Latvijas vietām.

   Pēc kara pirmās autokrosa sacensības notika pilskalna apkārtnē. Sākās 1958.gadā, kad Smiltenes MRS šoferi A.Žīgurs, B.Tonne un A.Paulēns ar savām darba automašīnām vairākas reizes apriņķoja pilskalnu. Vēlāk pārbūvēja norakstītās kravas automašīnas un pielāgoja sacensību trasēm un sporta noteikumiem. Autosportā iesaistijās arī 8.CBR šoferi F.Lasmanis, E.Mežulis, J.Recebs, no 7.CP - T.Nīmants, K.Tūcis, J.Lauris, J.Pogulis.

   1962.gadā visas augšminētās organizācijas apvienojās un izveidoja Smiltenes sabiedrisko auto - moto klubu, par priekšsēdētāju ievēlēja Arnoldu Ābolu.

   Vairākus gadus autokrosa trase bija pilsētas Klievu ezera pusē, bet no 1968.gada autokrosa sacensības notika 1,5 km aiz Klievu ezera pie Cērtenes upītes. Piekrastes pļavā bija pietiekami daudz vietas, lai starta ierindā nostātos desmitiem automašīnu. Pēc starta, skatītājiem par prieku sacīkšu mašīnām bija jāšķērso upīte, tad nāca brauciens pa avotainu pļavu, vēlreiz upīte ar staignu piekrasti, un tad automašīnas lielā ātrumā aiztraucās pa meža ceļu. Populārajā autotrasē aiz Klievu ezera notikušas vairāk nekā 20 autokrosa sacensības, pat divi PSRS čempionāti. 1973.gadā tur notika laikraksta "Trud" balvu izcīņa. Parasti sacentās GAZ-51 automašīnas, bet bija arī ZIL-130.

   Laika gaitā dabas draugi atzina, ka kravas automobiļi bojā koku saknes, piesārņo upīti un gaisu. Arī braucējiem, skatītājiem un tiesnešiem trase nebija pārredzama, tā bija šaura, kā arī to pašu koku dēļ bīstama. Autosportistiem bija jāmeklē piemērotāka vieta jaunai trasei.

    Kādā vasaras dienā, braucot no peldes Niedrāja ezerā, autosportisti Ilmārs Recebs un Jānis Misiņš apstājās pie Kaupu cūku fermas un konstatēja, ka aiz tās ir cūku ganības un brikšņi. Arī tuvumā esošais asfaltētais laukums likās noderīgs. 

    Izrādijās, ka zeme pieder Smiltenes lauksaimniecības tehnikumam, kas bija ar mieru to iznomāt sportistiem. Netērējot laiku un pieaicinot Valdi Vīgantu, viņi sāka nospraust trasi, novāca vecās dzeloņdrāšu sētas, izcirta krūmus, ar 29.arodvidusskolas buldozeru izveidoja trases reljefu. Darbus uzsāka 1994.gada augustā, un pēc pusotra mēneša kilometru garā trase bija kārtībā.

    Trases atklāšanas sacensības bija veltītas Jāņa Receba piemiņai. Pirms sacīkstēm dalībnieku kolonna izbrauca cauri Smiltenei, skatītāji tad pirmo reizi redzēja arī bagijus. Smilteni pārstāvēja A.Bērziņš, J.Misiņš, A.Paulsons, N.Atars. Jāņa dēls Ilmārs Recebs, trīs gadus pēc kārtas bija Latvijas čempions GAZ-51 kravas automobiļu klasē, bet tagad braukšanas kārtībā ir tikai dažas šīs klases automašīnas, tās piedalās lielo sacensību starpbrīžos (šovprogrammā - pārvarot ūdens šķēršļus).

     Smiltenes autokrosa trase 2001.gadā atzīta par labāko Latvijā. Tas panākts ar biedrības Tehniskais sporta klubs "Smiltene" kolektīva milzīgu darbu, kuru ilgus gadus vada Vairis Tralla. Regulāri notiek valsts čempionāta posmi dažādās automašīnu klasēs. Pēdējos gados atzīstamus panākumus guvuši kluba jaunieši - Raimonds Tiltiņš un Jānis Aleksejevs.

Vēstures raksts ņemts no Jura Zušmaņa 2004.gadā izdotās grāmatas SMILTENE Laiki un Likteņi. 

Rallija trase - apvienotā kartingu un autokrosa trase 2,6 km garumā tika savienotas 17.07.2004 gadā, lai šeit varētu norisināties amatieru rallija MILZIS ātrumposms un Smiltenes amatieru sacensības autobraukšanā ar standarta automašīnām. Pirms trašu savienošanas rallija MILZIS ātrumposmi norisinājās atsevišķi kartingu, autokrosa trasēs un asfaltētajā laukumā starp trasēm. Smiltenes amatieru sacensības pirms savienošanas notika kartingu trasē vai autokrosa trasē. Vēlāk jau Latvijas autosportā izveidojās jauna autosporta disciplīna - Rallija Supersprints, un tā brīža Rallija trase tika pārdēvēta par Supersprinta trasi.